Kas ir Augsts Asinsspiediens?

Augsts asinsspiediens jeb hipertensija ir stāvoklis, kurā arteriālais spiediens sistemātiski pārsniedz normu — 140/90 mmHg. Tas ir hronisks process, kas ilgtermiņā bojā asinsvadus, sirdi, nieres un smadzenes. Augsts asinsspiediens bieži dēvēts par "kluso slepkavu", jo daudziem pacientiem tas ilgus gadus neizraisa nekādus simptomus.

Latvijā augsts asinsspiediens skar aptuveni 900 000 cilvēku jeb vairāk nekā 40% pieaugušo iedzīvotāju. Tas ir galvenais riska faktors insulta, sirdslēkmes un nieru mazspējas attīstībai. Tāpēc augsta asinsspiediena savlaicīga atpazīšana un ārstēšana ir vitāli svarīga.

140/90 mmHg — augsta asinsspiediena robeža
40% latvieši ar augstu asinsspiedienu
70% insultu saistīti ar hipertensiju
3x lielāks sirdslēkmes risks

Augsta Asinsspiediena Cēloņi

Augsts asinsspiediens var būt primārs (esenciāls) vai sekundārs. Primārā hipertensija ir biežākā forma — tā attīstās pakāpeniski daudzus gadus un tai nav viena konkrēta cēloņa. Galvenie riska faktori ietver:

  • Ģenētiskā predispozīcija — ja vecākiem bija augsts asinsspiediens, risks ir ievērojami augstāks.
  • Vecums — vīriešiem risks pieaug pēc 45 gadiem, sievietēm — pēc menopauzes.
  • Liekais svars un aptaukošanās — par katru lieko kilogramu asinsspiediens paaugstinās par aptuveni 1 mmHg.
  • Fizisko aktivitāšu trūkums — mazkustīgs dzīvesveids palielina sirds slodzi.
  • Sāls pārpalikums uzturā — nātrijs aiztur ūdeni organismā, palielinot asins tilpumu.
  • Smēķēšana un alkohols — abi bojā asinsvadu sieniņas un paaugstina spiedienu.
  • Hroniskais stress — pastāvīga adrenalīna iedarbība sasprina asinsvadus.

Sekundārā hipertensija ir saistīta ar konkrētām slimībām — nieru slimībām, vairogdziedzera disfunkciju, hormonālajiem traucējumiem vai noteiktu medikamentu lietošanu.

Augsta Asinsspiediena Simptomi

Augsts asinsspiediens bieži ir asimptomātisks, taču daži cilvēki piedzīvo:

  • Galvassāpes, īpaši pakausī no rīta;
  • Reiboņus un nestabilitāti;
  • Troksni ausīs;
  • Sāpes krūtīs vai sirdsklauves;
  • Nogurumu un gausa redzes traucējumus;
  • Asiņošanu no deguna.

Šie simptomi bieži parādās tikai tad, kad augsts asinsspiediens ir sasniedzis kritiski augstu līmeni. Tāpēc regulāra asinsspiediena mērīšana ir ļoti svarīga.

Uzmanību!

Ja asinsspiediens pārsniedz 180/120 mmHg un ir pavadošie simptomi (galvassāpes, acu redzes traucējumi, sāpes krūtīs), steidzami izsauciet neatliekamo palīdzību — tas var būt hipertensīvs krīze.

Augsta Asinsspiediena Ārstēšana

Ārstēšana ietver dzīvesveida izmaiņas un, ja nepieciešams, medikamentozā terapiju. Dzīvesveida izmaiņas:

  1. Sāls uzņemšanas ierobežošana (ne vairāk kā 5 g dienā);
  2. Regulāras fiziskās aktivitātes (30 minūtes dienā, vismaz 5 dienas nedēļā);
  3. Svara normalizēšana;
  4. Smēķēšanas atmešana;
  5. Alkohola ierobežošana;
  6. Stresa pārvaldīšana.

Dabīgie uztura bagātinātāji, piemēram, Tonerin, var būt vērtīgs papildinājums dzīvesveida izmaiņām. Tonerin aktīvās vielas palīdz normalizēt asinsspiedienu dabīgā veidā. Plašāku informāciju par Tonerin zāļu lietošanu skatiet lapā Tonerin Zāles.

Augsta Asinsspiediena Profilakse

Lai novērstu augsta asinsspiediena attīstību vai progresēšanu, ir svarīgi regulāri kontrolēt normāla asinsspiediena rādītājus, ievērot sabalansētu uzturu, būt fiziski aktīvam un uzturēt veselīgu svaru. Profilaktiski ieteicams lietot arī magniju un kāliju saturošus uztura bagātinātājus, jo šie minerāli ir nepieciešami asinsspiediena regulācijai.

Ja jūs vai jūsu tuvinieki cieš no arteriālās hipertensijas, ieteicams regulāri apmeklēt ārstu un mērīt asinsspiedienu vismaz reizi nedēļā mājās. Mūsdienu asinsspiediena mērāmie aparāti ir pieejami un vienkārši lietojami — tos iespējams iegādāties jebkurā aptiekā.